Turlavas pagastā vēsturiskajā Ķoniņciemā ikviens interesents aicināts apmeklēt Eiropas kultūras mantojuma dienu.
Kuldīgas novadā aicina uz Eiropas kultūras mantojuma dienu Ķoniņciemā.
Sestdien, 9. septembrī, no plkst. 10.00 Kuldīgas novada Turlavas pagastā vēsturiskajā Ķoniņciemā ikviens interesents aicināts apmeklēt Eiropas kultūras mantojuma dienu Ķoniņciemā. Pasākumā notiks tikšanās ar ķoniņu vēstures pētniekiem un ķoniņu tiešajiem pēctečiem, varēs ieskatīties kuršu ķoniņu senlietu krātuvē, piedalīties radošajās meistardarbnīcās un baudīt tradicionālās kultūras grupu uzstāšanos.
Pasākumu organizē Kuldīgas novada pašvaldība sadarbībā ar Turlavas pagasta pārvaldi, Kuldīgas novada muzeju un biedrību “Dižavots”. Pasākumu vadīs rakstniece Dace Judina–Nīmane, pasākuma režisore ir kuršu ķoniņu pēctece Gunta Megne–Sirmā.
Eiropas kultūras mantojuma dienā Ķoniņciemā Kuldīgas novada muzeja darbinieki piedāvās iespēju iepazīties ar spilgtākajām kuršu ķoniņu kultūras liecībām – ķoniņu brīvciemu vēsturiskās apbūves materiāliem, unikāliem vēsturiskiem dokumentiem – “Brīvības grāmatām”, fotogrāfijām u.c. vēsturiskām liecībām no Kuldīgas muzeja fondiem. Viens no šādiem dokumentiem ir vācu ordeņa Livonijā mestra Gerharda 1320. gadā Daugavgrīvā izdotā lēņu grāmata Tontegodem par to, ka viņam piešķirti lēnī 2 arkli zemes pie Cerendes upes ar tādām pašām tiesībām kā pārējiem ordeņa vasaļiem Kursā. Šo latīņu valodā sastādīto dokumentu kopā ar vēl vienu lēņu grāmatu un vairākiem vēlāku laiku dokumentu norakstiem un tulkojumiem vācu un krievu valodā 2009. gada 27. oktobrī Kuldīgas novada muzejam uzdāvināja Mārtiņš Tontegode, kurš ir senās kuršu ķoniņu Tontegodu dzimtas pārstāvis un kura senči nāk no Pliķu ciema (tagad Turlavas pagasts, Kuldīgas novads). Dokuments unikāls ar to, ka gandrīz 700 gadus glabāts Tontegodu dzimtā, nododots no paaudzes paaudzei. Pasākumā apskatei tiks izlikta šī unikālā dokumenta kopija. Savukārt vēsturnieks Agris Dzenis pasākumu bagātinās ar prezentāciju “Brīvības sala. Ķoniņciema pašpietiekamība XV – XX gs.”
Plkst. 12.00 seno kuršu ķoniņu dzimtu pārstāvji pulcēsies diskusijā pie apaļā galda, bet plkst. 13.00 būs iespējams ciemoties senās Peniķu dzimtas mājās un iepazīties ar Peniķu dzimtas stāstu.
Tāpat pasākumā būs iespējams piedalīties stāstu darbnīcā ar muzikālu pavadījumu “Turlavnieki par Ķoniņiem”, ar priekšnesumiem priecēs “Suitu dūdenieki”, folkloras kopas “Nārbuļi” un “Basu suiti”. Ķoniņciema viesi varēs arī piedalīties radošajās darbnīcās bērniem un jauniešiem un apmeklēt vietējo amatnieku tirdziņu.
Kuršu ķoniņu stāsts ir unikāls gan Eiropas, gan Latvijas vēstures kontekstā. Tas ir stāsts par brīvības, neatkarības un pašnoteikšanās pieredzi un savu tiesību sargāšanu daudzu gadsimtu garumā. Tieši ķoniņi ir vienīgie latviešu senči, kuri nekad nav pakļāvušies svešām varām un kaklakungiem un gadu simtiem ilgi ir spējuši saglabāt neatkarību.
Kuldīgas novada Turlavas pagastā Kuršu ķoniņu teritoriālo robežu veido bijušo 4 ķoniņu brīvciemu teritorijas apmēram 700 ha lielā platībā. Lielākais brīvciems bija kopš 15.gs. 1.puses veidojies Ķoniņciems – Peniķu dzimtas īpašums un dzīvesvieta Turlavas pagastā. Senajā Ķoniņciemā bija 13 saimniecības, no kurām līdz mūsdienām daļēji ir saglabājušās trīs, tostarp ”Vidusmauļas” un ”Kalna Ķīkāļi”.
Kuršu ķoniņi ir vēstures procesā izveidojusies noteikta teritorija, kuru no citām atšķir tai piemītošā savdabīgā kultūras identitāte, kas izpaužas konkrētajai teritorijai raksturīgajā unikālajā kultūras mantojumā un valodas īpatnībās. Nosaukums ”kuršu ķoniņi” radies no dzimtu nostāstiem, ka viņu senči bijuši kuršu valdnieki, kuri labprātīgi pieņēmuši kristīgo ticību. Kuršu ķoniņu kultūras mantojuma savdabību nosaka ilgstošā personu un īpašuma saimnieciskā neatkarība, sociālā un administratīvā pašnoteikšanās. Ķoniņu saimnieciskā nošķirtība no zemniekiem un muižniekiem veicināja daudzu arhaisku kultūras iezīmju (apģērbs, valoda, ticējumi, saimniekošanas formas, identitāte) saglabāšanos.
2015. gada 12. oktobrī Kuldīgas novada pašvaldība ar tiešajiem kuršu ķoniņu pēctečiem Kristapu Tontegodi un viņa sievu Ritu noslēdza ilgtermiņa nomas līgumu par divu vēsturiskā Ķoniņciema teritorijā esošu īpašumu – “Vidusmauļas” un “Kalna Ķīkāļi” – nomu ar mērķi saglabāt, attīstīt un popularizēt kuršu ķoniņu kultūrvēsturisko mantojumu un tā potenciālu, izmantot novada attīstībā un sadarbībā ar biedrību “Dižavots” izveidot ķoniņu kultūrvēsturiskā mantojuma centru. Minētie īpašumi atrodas blakus kuršu ķoniņu kulta vietai – valsts nozīmes arhitektūras piemineklim “Elku birzs”.
Avots: kuldiga.lv
