Ir sens Latviešu tautas teiciens ‘’Dots pret dotu’’ kāda būs Kuldīgas slimnīcas cena?
Ieskatoties pēdējā laika notiekošajā ap veselības aprūpi, nākas secināt, ka tā ir cieši saistīta ar politiku. Tā domāt liek Latvijas veselības aprūpes reformas izstrādāšana un apstiprināšana. Visas Latvijas slimnīcas tika sadalītas četros līmeņos pēc pakalpojumu pieejamības, kvalitātes u.c kritērijiem. Kuldīgas slimnīca tika iedalīta I līmenī. 25. jūlijā saņēmām labu ziņu- veselības aprūpes sistēmas reformā veiktas izmaiņas un Kuldīgas slimnīca ir pārcelta no I īmeņa (tiks nodrošināti pamata profili – terapija un hronisku pacientu aprūpe) uz II līmeni-tiks nodrošināta darbība 7 obligātajos profilos (terapija, hronisku pacientu aprūpe, ķirurģija, neiroloģija, ginekoloģija, grūtniecības un dzemdību profils, pediatrija), kā arī tiks sniegta neatliekamā medicīniskā palīdzība. II līmeņa slimnīcas sasniedzamība plānota līdz 60 minūtēm.
Paskatīsimies Kuldīgas slimnīcas vēsturi.
Slimnīcas būve uzsākta 1987. gadā un oficiālā atklāšana 2003. gada decembrī. Celtniecības izmaksas neskaitot projektēšanas izmaksas ir vairāk kā 4 miljoni latu tas ir 5 691 487 miljoni eiro. Slimnīcas telpas un aprīkojums atbilst Eiropas standartiem.
- gada martā Kuldīgas slimnīcā uzsāk valsts apmaksātu rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanu. Traumas, insulta, muskuļu, kaulu, locītavu, nervu sistēmas slimības, kā arī citas smagas iegūtas vai iedzimtas kaites bieži ir iemesls dažādu funkciju traucējumiem, kas būtiski pazemina cilvēka dzīves kvalitāti. Pēc ārstēšanās slimnīcā vai operācijas reizēm paiet ilgs laiks,lai atgrieztos ierastajā dzīves ritmā. Veids, kā paātrināt šo procesu, ir medicīniskā rehabilitācija speciālistu uzraudzībā, izmantojot mūsdienīgas fizioterapijas metodikas un iekārtas, piemēram, stiepšanas procedūras speciālā iegremdēšanas baseinā, slinga terapija, vingrošana ūdenī, kustību atjaunošana specializētos trenažieros un daudzas citas fizioterapijas metodes.
- gada martā Kuldīgas slimnīcā atklāj modernāko diagnostikas nodaļu Kurzemē. Visaugstākās kvalitātes magnētiskās rezonanses iekārta – tobrīd vislabākā Kurzemē. Nodaļa ir ieguvusi pakalpojumu, kas līdz šim nebija pieejams – digitālo mamogrāfiju, kā arī jaunas premium klases ultrasonogrāfijas iekārtas.
Interesants ir fakts, ka sākotnēji Kuldīgas slimnīca tika ierindota I līmenī. Dobeles slimnīca un Madonas slimnīca ieguva II llīmeni. Atbildīgās personas, kuras klasificēja slimnīcas atbilstoši līmeņiem, nav ņēmušas vērā iepriekš minētos faktus par Kuldīgas slimnīcu. Ekonomiski būtu izmantot ieguldītos resursus. Tāpat nav ņemts vērā fakts ka 2016. gadā pēc pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem Kuldīgas novadā dzīvo 25 254 iedzīvotāji, Dobeles novadā 22 173, bet Madonas novadā 25 515 tūkstoši iedzīvotāju. Dobeles slimnīca un Madonas slimnīca ir ierindotas II līmeņa veselības aprūpes kategorijā, bet Kuldīgas slimnīca I līmenī.
Valdība apstiprinot veselības aprūpes sistēmu 25. jūlijā ir veikusi izmaiņas attiecībā uz Kuldīgas slimnīcu un no pirmā līmeņa pārcēlusi uz otro. Kuldīgas pilsētas un Kuldīgas novada iedzīvotājus tas protams iepriecina. Labi, ka iedzīvotāji varēs saņemt medicīnas pakalpojumus tuvāk dzīves vietai, tiks izmantoti Kuldīgas slimnīcā ieguldītie resursi būvei, iekārtām un aprīkojumam. Tiks saglabātas darbavietas Kuldīgas pilsētā un ienākumi Kuldīgas pašvaldībai nodokļu veidā.
Laika posmā kad tika izstrādāta Latvijas veselības aprūpes reforma, Kuldīgas slimnīcā nekas būtiski nav mainījies. Nav uzceltas jaunas ēkas, nav iepirkts modernāks aprīkojums. Papildus pakalpojums ir sociālās aprūpes un rehabilitācijas centra izveide, kas darbu sāka 2016. gada 29. septembrī. Konceptuālais ziņojums “Par veselības aprūpes sistēmas reformu” tika publicēts Veselības ministrijas mājas lapā 14.07.2017. 25.07.2017 tika veiktas izmaiņas attiecībā par Kuldīgas slimnīcas līmeņa maiņu no I līmeņa uz augstāku – II līmeni. Kāds bija pamatojums līmeņa maiņai? Nav saskatāms nekāds pamatojums, tikai politisko spēku ietekme. Vārdos ir demokrātiska valsts, profesionalitāte, kvalificēti speciālisti, izvērtēšanas kritēriji, bet darbos -kritērijis ir viens. Piederība vai sadarbība ar ietekmīgu politisko partiju. Tas nosaka reģiona ekonomisko attīstību, nodarbinātību, veselības aprūpi u.c. Šinī gadījumā iedzīvotāju veselības aprūpi.
Skumji paliek portālā ”Kuldīga” lasot Kuldīgas novada Domes priekšsēdētājas Ingas Bērziņas teikto: “Paldies ministriem, partijai “Vienotība” un Arvilam Ašeradenam. Būtiski, ka lēmums, kas tiek pieņemts, nav vadoties pēc politiskā spēka, kurš atrodas pie varas konkrētajā reģionā, bet gan pēc veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības nepieciešamības.”
Īpaši minētā pateicība partijai “Vienotība”un Arvilam Ašaradenam, kas arī ir “Vienotības”partijas biedrs, liek domāt, ka lēmums tika pieņemts vadoties no politiskā spēka ietekmes. Portālā “Veselam.la” Māra Libeka raksta: “ Ja, Kuldīgas novada Domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa (“Kuldīgas novadam”) nebūtu iedarbinājusi savus politiskos kontaktus partijā “Vienotība”, kurai ir līgums ar viņas pārstāvēto partiju, droši vien viss paliktu tā, kā vēlējās Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas saimnieks – Zaļo un zemniekus savienībai pietuvinātā Ventspils pilsētas dome. Ventspils slimnīcas jauda netiek pilnībā patērēta, pašvaldībai ir jādomā, kā to racionālāk izmantot, tāpēc Kuldīgas un tās apkārtnes slimnieki būtu īsti laikā.”
Varam justies pateicīgi par veselības aprūpes pakalpojumu saglabāšanu Kuldīgas slimnīcā. Lēmums ir labvēlīgs Kuldīgas novadam un tā iedzīvotājiem. Paliek tikai jautājums, ja nozīmīgu Latvijas attīstības lēmumu pieņemšanā netiek izmantoti ekonomiskie, sociāli nozīmīgie vai ģeogrāfiski pamatotie apsvērumi, bet vienas politiskās partijas pakalpojums citai politiskai partijai, tad kur mēs esam? Kur paliek Latvijas Republikas Satversmē minētais: “Latvijas identitāti Eiropas kultūrtelpā kopš senlaikiem veido latviešu un lībiešu tradīcijas, latviskā dzīvesziņa, latviešu valoda, vispārcilvēciskās un kristīgās vērtības. Uzticība Latvijai, latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda, brīvība, vienlīdzība, solidaritāte, taisnīgums, godīgums, darba tikums un ģimene ir saliedētas sabiedrības pamats. Ikviens rūpējas par sevi, saviem tuviniekiem un sabiedrības kopējo labumu, izturoties atbildīgi pret citiem, nākamajām paaudzēm, vidi un dabu.”
Autors: CKN ©
