Kas ir Pētera diena?
Pētera diena seko tūlīt pēc Jāņiem – 29.jūnijā. Savās ieražās tā turpina daudzas Jāņu dienas norises.
Vasaras saulgriežu noslēgums. Saule pēc savas kulminācijas punkta sasniegšanas sāk slīdēt uz leju, arī daba šajā laikā sasniegusi savu krāšņumu. Šo dienu dēvēja arī par lapu dienu, jo ziedi sāk noziedēt, bet lapas kļūst košākas. Vēl šo dienu dēvē par Pērkona vai zibens dienu (Pētera dienā nedrīkstēja strādāt, bet to, kas tomēr strādās, nospers zibens).
Pētera dienu svinēja kā Jāņu dienas atsvēti. Pētera dienā līgodami dodas pie kaimiņu Pēteriem. Pēc šīs dienas līgodziesmas vairs nedzied.Ar Pētera dienu sākas siena laiks.
Tos sauca par vecajiem Jāņiem. Tā bija tā kā tāda Jāņu atsvēte. Tā kā bija siena laiks, lielas svinības netaisīja. Apēda pāri palikušo sieru un izdzēra atlikušo alu. Ēda zivis.
Ap Pēterdienu apklust lakstīgala, beidzas ziedu laiks un sākas ogu laiks un īstais siena laiks.
Ja pa Jāņiem bija noskatītas līgavas, pa Pēteriem brauca precībās.
Pēterdienu svin tūlīt pēc Jāņiem – 24. jūnijā, tā ir atzīmējamā diena, kas norāda uz siena laika iestāšanos, jo tieši Pēteris ir tas, kura pārziņā nodotas siena pļavas. Pēterdienā arī pēdējo reizi tiek izdziedātas līgo dziesmas. Šos svētkus mēdz dēvēt arī par Lapu dienu vai Pērkona dienu, par ko ticējumā teikts, ka šajā dienā nedrīkst mest kaudzē sienu, citādi pērkons nospers. Arī Pēteri, līdzīgi kā pirms šīs dienas nosvinētie Jāņi, ir jaunu meitu un puišu ieskatīšanās un cerēšanās laiks, kad tiek slēgtas arī derības, kā senlatvieši dēvēja saderināšanos.
Ko ēd: Nav īpašu ēdienu, kas būtu jāēd tieši Pēterdienā, iespējams, tāpēc, ka līdz šai dienai vēl tiek ēsts no Jāņu dienas pāri palikušais siers, plāceņi, kā arī dzerts nosvinētajiem svētkiem sabrūvētais alus.
Ticējumi:
- Ja dzeguze beidz kūkot ap Pēteriem, būs silts rudens.
- Ja Pētera dienā līst, līs līdz Annas dienai.
- Ja Pētera diena lietaina, viss siena laiks būs lietains.
- Ja Pētera dienā sīpolus šķin, tie vītīs.
- Ja saule spīd kaut tik ilgi, kamēr apseglo zirgu, tai gadā būs daudz ugunsgrēku.
Svētki tautasdziesmās:
Jāņos gāju, Pēteros
Sev arāju lūkoties,
Kad Jāņos nedabūju,
Tad dabūšu Pēteros.
Kristiešu tradīcijā tā ir apustuļa Pētera un Pāvila nāves piemiņas diena(. .)
Pēteri daudzina par debesu vārtnieku daudzās teikās un pasakās., arī svētības vārdos pret drudzi, krītamo kaiti, zagļiem, tārpiem un čūskām, pat pret trakiem suņiem. (Sk.LKV XVI, 31886)
Pētera vārds minēts arī dainās, bet šim Pēteram nav sakara ar seno pērkona dienu.
Pētera dienas tradīcijas – Pētera diena seko drīz pēc Jāņiem, šinī dienā vēl turpina līgot.
Info avots:maraskoks.lv
Pēc Jāņiem lauku sētā sākas viens no steidzìgākajiem darba laikiem, tāpēc šīs dienas gan atzīmētas, bet nav saistītas ar lielām svinībām.
Pēteris dainās aprakstīts kā Pēterdienas cilvēkojums. Pētera piederība Dievadēliem vislabāk izpaužas dainās. Šeit Jānis ar Pēteri sadarbojas. Raksturīgi, ka Pēteris dainās visvairāk minēts salīdzinājumā ar pārējiem vasaras un rudens svīnību cilvēkojumiem – Jāni, Jēkabu,arī ar Mārām un Laideni. Šajos salīdzinājumos izteiktas vasaras un rudens ražas ienākšanās posmu īpatnības un darbu secība.
Pēteris dainās saukts par Lapaini, kas izteic nākamā gadskārtas laika svarīgāko iezīmi. Latvijas apstākļos ziedēšanas laiks ir pirms Jāņiem, un tam seko augļu un ražas gatavošanās posms bez ziedu greznuma.
Pētera apģērbs ir pelēki pašausti svārki, kas apraksta noziedējušo dabu vasaras otrā pusē. Tas atnes lapu un sarkanā āboliņa vainagus. Džādi augi un zāles nes savos nosaukumos Pētera vārdu, kas rāda, ka šie stādi veselības zāļu gatavošanai un citiem nolūkiem savācami ap Pēteriem.
Pēteris ir siena gādātājs, tāpēc viņa ziņā nodotas siena pļavas un atbildība par tām. Līdzīgi citiem Dievadēliem, arī Pēterim ir sieva, ko Dainas apraksta salīdzinājumā ar Jāņa sievu. Minēts arī dēls.
Skaista sieva Jānīšam, vēl skaistāka Pēteram:
Jānīšam ziediem sieva, Pēteram sudrabota.
Arī Pētera zirgi aprakstīti dainās salīdzinājumā ar Jāņa zirgiem.
Jānīšam augsti zirgi, Pēteram vēl augstāki:
Jānīts jāja pusgaisā, Pēterītis visu gaisu.
Pēteris sētā ierodas jāšus vai braukšus, un Tā sagaidīšanā zīmīgi iesaistīts Jānis,norādot, ka Pēterdiena seko tūliņ pēc Jāņiem. Tautā šo dienu sauc arī par LAPU DIENU vai PĒRKONA DIENU. Atrodams arī norādījums, ka Pēterdiena nav svinēta – tātad bijusi darbdiena. Pamatojoties uz šīm ziņām, Pēterdienas vieta senajā laika skaitīšanā ir pirmdienā tūliņ pēc Jāņiem. Ar Pēteriem iesākas gadskārtas siena laiks (lapu laiks), kas darba steigas dēļ nav piemērots lielām svinībām.
Pēteri ir jaunu ļaužu lūkošanās un derību laiks, tāpat kā Jāņi. Dainas par Pēterdienas dejām atsevišķi nerunā, bet tās, līdzīgi līgošanai, varētu būt turpinājums Jāņu izdarībām.
Pēterdienas raksturīgais ēdiens ir plācenis un dzēriens – alus.
Ej projām, Jāņa diena, ar mīkstiem sieriņiem!
Man atnāks Pēter diena ar mīkstiem plāceņiem.
Rendas pagasta Kučleju mājās “Abavas” svinēsim latviskos pirts svētkus un Pēterdienu “Pēc Jāņiem Pēteros”. Siesim pirts slotas, paši mācīsimies gatavot pirts skrubi un rokas “mīlnieciņu”, pērsimies pirtī, kursim ugunskuru, dziedāsim un dancosim Snēpeles kapellas “Kā ir, tā ir” pavadībā. Paņemsim līdzi “groziņu”, lai vēderam prieks un jautrāks prāts. Derētu kāds ķisens vai sedziņa, kur uzsēdēt. Dalības maksa 1,00Eur. Sīkāka informācija pa tālr. 26181470.
